Literārā pēcpusdiena Silenes pamatskolā “Ojārs Vācietis un viņa atstātais mantojums”

Šogad, lai padziļināti iepazīstinātu skolēnus ar latviešu literatūras mantojumu, Silenes pamatskolā tika ieviesta tradīcija rīkot pasākumus, pēcpusdienas, konkursus un citas aktivitātes, veltītas tiem latviešu literātiem un literatūras klasiķiem, kas 2018. gadā ir svinamo jubileju vai atceres dienu sarakstā. Šo tradīciju turpināsim arī nākamgad.

Novembris. Ojāra Vācieša mēnesis. Ik novembri, veļu laikā, Dzejnieks it kā pārstaigā savu tēvu zemi. Neredzams, nemanāms, bet sajūtams.
Dzejnieka aiziešanas dienā pulcējamies Silenes pamatskolas aktu zālē, lai iepazītos ar viņu, kā personību, pieskarties O. Vācieša biogrāfijai un literatūras darbiem, dzirdētu dzejoļus bērniem un vairāk zinātu par šo nozīmīgo latviešu literatūras klasiķi.
Pirms pasākuma skolēni patstāvīgi iepazinās ar O. Vācieša biogrāfiju un darbiem. Pēc pašu izvēles mācījās dzejoļus, veidoja kolāžas un prezentācijas, rakstīja domrakstus un meklēja citu informāciju par dzejnieku. Pasākuma laikā dzirdējām labākos dzejas un eseju lasītājus, redzējām interesantākas skolēnu prezentācijas, iepazināmies ar O. Vācieša dzejoļiem bērniem un skatījāmies animācijas filmu „Kabata” pēc Ojāra Vācieša dzejas motīviem, jo pasākuma mērķauditorija bija 1. – 9. klašu skolēni.
Tā mums sanāca lietderīga un izzinoša literāra pēcpusdiena.
Tika atzīmēti labākie O. Vācieša bērnu dzejoļu lasītāji (4. kl. Ņikita Voronovs „Viens pats”, 7. kl. Eduards Gasperovičs „Divi” 6. kl. Jelizavete Stolbova un 4. kl. Artjoms Andruļs „Kādam kura dziesma”, 4. kl. Maksims Druss un Gabriēla Hrapāne „Zvirbulim pazuda māsa”, 6. kl. Evelīna Kursīte „Miljons ābolu”)
9.kl. skolniece Agnese Ščaja-Zubrova savā domrakstā rakstīja: „No visiem Ojāra Vācieša darbiem dzejolis “Tu esi Latvija” man ir vistuvāk un patīk visvairāk, jo Raimonda Paula sacerēto dziesmu ar Ojāra Vācieša vārdiem mēs dziedam korī.
Īss teksts, bet ar spēcīgiem vārdiem liek domāt par kaut ko ļoti, ļoti lielu, bet īstenībā iet runa par mazu Latviju. Vārdi, kas iet no sirds, nonāk līdz katram Latvijas cilvēkam: ”Šo pašu svētāko tu neaizmirsti – tu esi Latvija!” Šis rindas man vēlreiz liek aizdomāties par to, ka mēs katrs esam daļa no tautiešiem, kas veido šo valsti, kas mīl un ciena savu zemi.
Ojāram Vācietim šodad būtu 85 gadi. Viņš aizgāja tad, kad viņam bija tikai 50 gadi. Tomēr paspēja uzrakstīt pietiekoši daudz dzejoļus, par ko mēs viņam esam pateicīgi”.
Savs Vācietis jāatrod katram pašam, taču tuvojoties dzejnieka pasaulei, mēs varam lepoties ar to, ka Latvija devusi pasaulei vienu no ievērojamākajiem divdesmitā gadsimta dzejniekiem – Ojāru Vācieti.

Latviešu valodas skolotāja Jeļena Safonova