Par pagastu

Skr_Konturs1Skrudalienas pagasts ir Daugavpils novada administratīvās teritorijas daļa dienvidaustrumos, novada Augšzemes daļā, Baltkrievijas pierobežā. Skrudalienas pagasts izveidots 1889. gadā. Robežojas ar sava novada Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un
Laucesas pagastiem, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Braslavas rajonu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Silene (pagasta centrs), Skrudaliena , Bruņene, Šengeida. Pagasta platība ir 99.5 km2 .Pagasta teritorijas platums ir vidēji 5.5.km, bet garums – apmēram  20.3 km  Skrudalienas pagasta centrs atrodas Silenes ciemā, no kura Daugavpils pilsēta ir 24 km attālumā.

Daba un vide

Kopēja zem mežiem esoša platība ir 3813 ha, jeb 38% no pagasta teritorijas kopplatības. Lauksaimniecībā izmantojama zeme sastāda 4266 ha, jeb 43% no pagasta kopplatības. Pagasta teritorijās centrālajā daļā atrodas Šengeidas ezers, kuru Čuriškas upe vieno ar pagasta dienviddaļas plašo hidrosistemu: Smiļģina, Radina, Sila, Glušonki, Abiteļu, Rudzīšu, Valņaņišku, Beļanu, Riču, Bruņu ezeri( pavisam 12)
Upītes: Čuriškas upe,Valņaņišku upīte, Kuriļišku upīte, Silicas, ka arī vairāki purvāji.
Daži ezeri veido pagasta ūdens robežu ar Baltkrieviju: Riču ezers, Sitas ezers, Beļanu ezers. Ezeri atrodas pārsvarā purvainās vietās, tāpēc to izmantošana rekreācijas nolūkos pašreiz ir ierobežota, bet tie ir labi piemēroti makšķerēšanai, medībām.

 

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Pagasta teritorijā ietilpst īpaši aizsargājamā dabas teritorija – dabas parks „Silene ” 3795 ha kopplatība un tā sastāvā Ilgas liegums- 142.3 ha mežu. Dabas parks ”Silene” atrodas divu Daugavpils novada pagastu ( Skrudalienas un Demenes) teritorijā. Tā dienvidu daļa robežojas ar Baltkrieviju.
Dabas parkā „Silene” ir konstatētas 4734 augu un dzīvnieku sugas, no tām – 101 suga Latvijā ir īpaši aizsargājamā, 27 sugas ir aizsargājamas Eiropas Savienībā, 71 suga ir ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā, bet 38 sugas Latvijā ir unikālas, jo pagaidām zināmas tikai no Silenes dabas parka.

Skrudalienas pagastā ir daudzi kultūrvēsturiskie objekti

Bruņu muižas kungu māja ( pašlaik dzīvojama māja),Voitišķu baznīca(vecticībnieku lūgšanu nams) un kapi, Skrudalienas vecā pagasta ēka, Skrudalienas pareizticīgo baznīca – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis( cara vārti – valsts nozīmes mākslas piemineklis) ,Skrudalienas pamatskola – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, Šenheides  muižas kungu māja –vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, Šenheides baronu dzimtas kapi ( atjaunojis Engelharda dzimtas pēcnācējs) ,Silenes katoļu baznīca – vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, Ilgas muižas pils, renovēta( īpašnieks- Daugavpils pedagoģiska universitāte)

 

Vēsture

Skrudalienas pagasta esoša teritorija izveidota, apvienojot dažu pagastu teritorijas, bet, galvenokārt tā sastāvā ir Skrudalienas pagasta un bijuša Silenes pagasta teritorijas.
Skrudalienas pagasts izveidots 1889. gadā, apvienojot 7 muižu pagastus. Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagasta platība bija 107,45 km² un tajā dzīvoja 3335 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Adamovas, Skrudalienas un Tabores ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Skrudalienas ciema padomei pievienoja daļu Silenes ciema padomes, bet 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Laucesas ciema padomei. 1990. gadā Skrudalienas ciema padomi reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Skrudalienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā.
Silenes pagasts (līdz 1925. gadam Borovkas pagasts) bija viena no Ilūkstes apriņķa pašvaldībām tā austrumos, Polijas (vēlāk PSRS) pierobežā. Robežojās ar Demenes, Skrudalienas un Salienas pagastiem. Pagasta valde atradās Silenē. Lielākās apdzīvotās vietas bija Silene un Kumbuļi.1945. gada 1. augustā pagastā izveidoja Ezernes, Kumbuļu un Silenes ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī. Mūsdienās Silenes pagasta teritorija iekļauta Daugavpils novada Demenes, Skrudalienas un Salienas pagastos.
Skrudalienas pagasta administratīvais centrs ir Silenes ciems.
Silene (agrāk Borovka) ir apdzīvota vieta Daugavpils novada Skrudalienas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pagasta dienviddaļā Sila ezera ziemeļu krastā pie autoceļa P68.
Apdzīvotā vieta izveidojusies Braslavas—Daugavpils ceļa malā un jau 19. gadsimta vidū bija nozīmīgs satiksmes centrs un ceļinieku atpūtas vieta. 1925. gadā Borovkai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. 1932. gadā Borovka tika pārdēvēta par Sileni. 1935. gadā Silenē bija 1022 iedzīvotāji. Līdz 1949. gadam Silene bija Silenes pagasta centrs.
Vēsture: ciema nosaukums Borovka mūsdienu cilvēkiem neko neizsaka, jo šāda nosaukuma Skrudalienas pagasta kartēs nav. Tas bija neliels ciems „ a štetl” Latvijas dienvidaustrumos, 7-8 km no Baltkrievijas robežas, bet līdz otram pasaules karam- no Polijas .

Valsts Statistikās pārvaldes 1935. gada izdevumā Pagastu apraksti norādīts, ka Silenes pagasta agrākie nosaukumi bijuši Borovka, bet vācu valodā Essern.
Adolfa Rihtera 1912. gadā izdotajā Kurzemes adresu kalendārā sniegtas ārkārtīgi trūcīgas ziņas tikai par Borovkas (Borowka) miestu, kurā 1897. gadā bijuši uzskaitīti 816 iedzīvotāji. Tajā pašā izdevumā sniegtas arī ziņas par (Essern) muižu , kas atradusies 40 verstis no Ilūkstes, 20 verstis no Grīvas-Zemgales, 16 verstis no Demenes baznīcas un 20 verstis no Daugavpils un Laucesas (Kalkuhnen) stacijām. Turpat norādīts, ka pagasta pārvalde un pagasta tiesa atradušās 2 verstu attālajā Borovkā, arī aptieka un ārsts bijuši pieejami Borovkā.
Senāko ierakstu, kur minēta Ilūkstes apriņķa Essern muiža, atradām fonda Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas muižu dokumenti 13. apraksta 1812. lietā, kur – 1755. gada 29. martā Kurzemes hercoga kancelejā reģistrēts Inflantijas kara nometņu pārvaldnieka (oboznij Inflanski) Aleksandra fon Molla (Alexander von Moll) kā Salonejas muižas mantinieka lūgums noteikt komisiju robežas precizēšanai starp viņa muižu un Krievijas impērijas ģenerālmajora un Aleksandra Ņevska ordeņa bruņinieka Kristofera Vilhelma fon Vitena (Christopher Willhelm von Witten) nopirkto (Essern) muižu. Robežu bijis nepieciešams precizēt, jo tā vienā vietā gājusi caur purvu un purva salu, kas apaugusi ar vērtīgiem kokmateriāliem.

Noteikta datuma, kad hercogistē sāka apmesties uz dzīvesvietu ebreji nav zināms, bet no dažādiem vēsturiskiem avotiem ir zināms, ka tie dzīvoja šeit vairāk nekā 200 gadi. Pēc pirmās tautas skaitīšanas 1897.gadā Borovkā dzīvoja 585 ebreji- 83% miestiņa iedzīvotāju. Pirmā pasaules kara laikā , 1915.gadā ebrejus no Kurzemes guberņas , kā „neuzticamus elementus” cara Krievijas varas iestādes deportēja no frontes zonas, tai skaitā no Borovkas, uz Krievijas iekšējam guberņām. Tāpēc 1935.gadā no miestiņa 1022 dažādu nacionalitāšu iedzīvotājiem, Silenē bija tikai 189 ebreji vai 18.5%.
1941.gadā traģisko notikumu rezultātā ebreji bija iznīcināti, par ko tagad liecina ebreju kapi Smilgino ezera krastā .