Ievziedu zvans – skolas pēdējais zvans

Skolās maijs ir ražas mēnesis, kad skolēni un skolotāji plūc sava darba augļus. Maija beigu tuvošanās katram 9. klases skolēnam liek izjust īpašu nemieru, jo ir satraukums par skolas beigšanu, par eksāmeniem, kas ir priekšā, un vēl lielākais satraukums ir par eksāmenu rezultātiem.
12.maijā Silenes pamatskolā noskanēja 9. klases pēdējais zvans. Pasākuma laikā trauksmaina prieka pilnu sirdi 9. klases skolēni dzirdēja savu pēdējo skolas zvanu.
Tas bija īpašs un arī skumjš brīdis, jo ikkatrs 9. klases skolēns apzinājās, ka vairs nekad nesēdēs skolas solā kā pamatskolēns, ka nebūs kopā ar ierastajiem klasesbiedriem, jo pēc vasaras brīvlaika katrs jau būs atradis savu tālāko dzīves ceļu.
Pasākumu atklāja skolas direktore Tatjana Klopova, vēlot skolēniem ne tikai veiksmi eksāmenos, bet arī novērtēt un saglabāt visu to labāko, kas bija iegūts skolas gados.
Skolas viesi – Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska un Skrudalienas pagasta pārvaldes vadītāja Betija Ivanova – novēlēja skolēniem darīt visu, lai atklātu un attīstītu sevī talantus un turpmākajā dzīves gaitā kļūtu par spēcīgām personībām. Bet jauniešu vecākiem novēlēja izturību, dzīves gudrību un lai nepietrūkst mīlestības, ko dāvāt bērniem šajā grūtajā laikā.
9.klases skolniecei Karinai Maskaļonokai no tika pasniegts Daugavpils novada domes Atzinības raksts un naudas balva par sasniegumiem novada bioloģijas olimpiādē.
Ar skolas Atzinības rakstiem par labām un teicamām sekmēm, kā arī aktīvu piedalīšanos ārpusstundu darbā tika apbalvoti 9. klases skolēni Karina Maskaļonoka, Ņikita Virbals, Kristīne Leine.
Skolas vadība pateicās arī Karinas Maskaļonokas, Ņikitas Virbala, Kristīnes Leines vecākiem par savstarpējo sadarbību, novēlot saglabāt nenovērtējamo bagāžu, ko deva katrs vecāks savam bērnam.
Jaukus apsveikumus, vieglu ceļavēju vēlot, bija sagatavojuši 2. – 8. klašu skolēni un skolotāji. Tomēr, lai arī skumjš, bet tas bija arī 9. klases skolēnu prieka un pateicības brīdis savai skolai, skolotājiem, vecākiem un tehnisko darbinieku kolektīvam.
Ņikita  Deviņus gadus, kļūdoties, padomus prasot vai no neprasītiem padomiem bēgot, esam gājuši ceļu līdz pirmajam lielajam mērķim – pamatskolas izglītībai.
Karina: Tieši Silenes pamatskolā man bija iespēja iepazīt sevi un atklāt savus talantus. Pats galvenais, ko es sapratu – ja es gribu, es varu!
Vitālijs. Esam kopā jau kopš pirmās klases. Kopā esam iepazinuši cits citu un paši sevi, sagādājot ne mazums galvassāpju skolotājiem un vecākiem. Katrs esam šajā skolā piedzīvojuši ko īpašu.
Luka: Šīs skolas sienās esmu ieguvis draugus, ar kuriem reizēm ir bijis grūti, bet visbiežāk tomēr jautri un interesanti.
Kristīne: Neticami, bet klāt ir tik gaidītais pēdējais gads šajā skolā. Kādreiz likās, ka tas nekad nepienāks, ka vienmēr būs jāklausās skolotāju norādījumus, aizrādījumus, piedāvājumus. Gaidījām un sagainījam pēdējo zvanu. Ir skumji.
Sergejs: Paldies, skolotāji, ka nelikāties vis mierā un centāties atrast labāko, kas ir mūsos, ka ticējāt mums vairāk nekā mēs paši sev. Lai arī turpmāk pietiek iedvesmas, spēka, veselības, drosmes un darbaprieka!

Tā nu pēdējais skolas zvans ir izskanējis un devītajiem priekšā gan atbildīgais darbs, gan atbildīga izvēle.

Vēlot veiksmi,  9. klases audzinātāja Jeļena Safonova